Guru ir garīgais skolotājs. Gandrīz visās pasaules reliģijās īpaša uzmanība ir veltīta garīgajam vadītājam. Ceļš pie Dieva ir ļoti sarežģīts, tāpēc ir vajadzīgs kāds, kas nogājis šo ceļu un var palīdzēt. Saskaņā ar vēdisko tradīciju guru ir tas, kas ir pamatīgi apguvis svētos rakstus, seko tiem savā dzīvē un ar savu piemēru un norādījumiem var palīdzēt citiem atrisināt viņu problēmas. Guru nav parasts cilvēks, kas tikai pamāca. Garīgais skolotājs uzņemas atbildību par mācekli, lai vestu to pa garīgās pilnveidošanās ceļu. Viņš māca, kā rakstu zinības pielietot reālā dzīvē. Vēdās uzskaitītas galvenās guru īpašības — līdzjūtība, iecietība, draudzīga attieksme pret visām dzīvajām būtnēm, gudrība. Viņam jāuzveic sevī dusmas, iekāri, lepnību, skaudību — tikai tad viņš var dievišķās zinības nodot tālāk bez sagrozījumiem.

Katrs guru savukārt ir ideāls māceklis, kurš apguvis vēdiskās zinības no sava skolotāja stingri ievēro tās, un nodod saviem mācekļiem. Viņš skaitās Dieva pārstāvis, un viņu ļoti godina. Bet pašam skolotājam nav jādomā par sevi par tādu, bet vienmēr jābūt sava guru pazemīgam māceklim. Šo sistēmu sauc par paramparu, mācekļu pēctecību, un caur to vēdiskās zinības tiek nodotas nesagrozītā veidā.