Tā nav tiesa, daži to atceras. Ir izdarīti zinātniskie pētījumi, kas apstiprina šo atmiņu patiesumu. Piemēram, psihiatrijas profesors Jans Stivensons izpētīja 2500 gadījumu, kad cilvēki atcerējās savas iepriekšējās dzīves. Šie gadījumi tika rūpīgi pārbaudīti, un 62 procenti atmiņu tika apstiprināti. Psihologi dažreiz pielieto hipnotiskās regresijas metodi, ar kuru pacientam ir vieglāk atcerēties  pagājušo dzīvi un saprast, kāpēc tam ir kaut kādas fobijas.

Slavenajā Vēdu traktātā “Joga-sūtrā” ir izskaidrots, ka pagājušās dzīves spēj atcerēties tikai tas, kā prāts ir pilnīgi līdzsvarots. Mēs neatceramies savu pagājušo dzīvi tikai tāpēc, ka pārāk esam iesaistīti pašreizējā dzīvē. Mūsu maņu orgāni pastāvīgi raida uz smadzenēm visādus signālus, kādēļ mūsu uzmanība ir pievērsta ārpasaulei. Cilvēku vairumam tā ir vienīgā realitāte. Reti kurš tiecas iedziļināties sevī un savā atmiņā. Bet tie, kas to dara, spēj atcerēties savas iepriekšējās dzīves.