No vienas puses mēs cienām mūsdienu zinātnes sasniegumus, bet no otras puses mēs redzam, ka zinātnes nospraustiem mērķiem un metodēm bieži ir negatīvas sekas.

Mūsdienu zinātnieki pētī tikai pasaules materiālo pusi un neņem vērā to, ka visu parādību pamatā ir gars. Nesaprotot to, ka visa pamats ir Dievs, viņi nevarēs izskaidrot esamības pilnu būtību, ne arī dzīves jēgu.

Vēdiskajā civilizācijā arī pastāvēja zinātne, tās sasniegumi nebija niecīgi. Senie viedie ieviesa skaitļu desmitdaļas, arī nulli, kurus mēs neatrodam romiešu skaitļos. Vēdiskajā sabiedrībā pastāvēja augsti attīstīta astronomija. “Rig-vēda” pierakstīta tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, tajā precīzi aprakstītas Saules sistēmas planētas un daudzi zvaigznāji. Vēdiskās medicīnas Ajūrvēdas rīcībā bija tūkstošiem dažādu zālīšu, katrai no tām tika nosauktas īpaši dziedinošās spējas atkarībā no dienas vai nakts, vai gadalaika. Nevar arī nepieminēt jogu, kas attīsta cilvēkā pārdabiskas spējas, kā arī vastu — vēdisko arhitektūru, ar kuras palīdzību cilvēki būvēja pilsētas un kurās cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo pasauli.