Vēdās teikts, ka bērnus sāk audzināt nevis bērnu dārzā vai skolā, bet ieņemšanas brīdī. Ieņemšanai nav jābūt aklam kaislību aktam, bet apzinātam svētīgam procesam, ar kuru šai pasaulē tiek aicināta dievbijīga dvēsele. Kad bērns ir piedzimis, svarīgi to pasargāt no ārpasaules fiziskās un psihiskās nelabvēlīgās ietekmes pirmajos dzīves gados. Un vislabākā aizsardzība ir vecāku mīlestība un uzmanība. Tāpēc Vēdas uzsver bērna barošanu ar krūti un pastāvīgu kontaktu ar vecākiem. Līdz pieciem gadiem bērns nesaprot to, kas ir labs un kas ir slikts. Viņš neaptver savas rīcības sekas, tāpēc šajā vecumā viņu nav pārāk jārāj, jo tik un tā nesapratīs, par ko viņu rāj. Viņš uzņems tikai negatīvu attieksmi un neizdarīs secinājumus. No piecu gadu vecuma bērnam jāmāca pazemība, paklausība, pacietība un cieņa pret vecākiem. Šīs īpašības palīdzēs viņam pareizi rīkoties jebkuros apstākļos. Bērnam ir jāpaskaidro, ka pastāv augstākā griba, ka tā ir jāsaprot un tai jāpakļaujas, un tā vēl viņam tikai labu.